/Knuts Skujenieks/

Es nāku no mazas tautas,

Kas ierī kā mežābols rūk,

Bet kuŗai ir zemnieka kauli,

Tik lēti, kas nesabrūk,

Es nāku no mazas tautas,

Ko pasaulē ciena un zin,

No tās, kas lāča spēku,

Pārlieku nepiemin.

Es nāku no mazas tautas,

Bet neesmu nedz nabags, nedz pliks,

No tautas aiz kuŗas tukšums,

Uz zemes vairs nepaliks,

Es nāku no mazas tautas,

Kuŗai vēl pāragri ļimt,

No kuŗas klēpja vēl dzejai,

Un uztrītai gudrībai dzimt.

Es nāku no mazas tautas,

Kas aizies kā lielās iet,

Un tomēr man gribas aiz krēpēm,

Vēl saulrietu noturēt ciet,

Es nāku no mazas tautas,

Un tajā es aiziešu rīt,

Kā latvietis caur un cauri,

Un mani nepārkrustīt.